Gan klimata politika, gan lielās ģeopolitikas izmaiņas, gan pieeja Eiropas fondiem strauji ietekmē ikvienu uzņēmumu. Lobijs aizvien vairāk nepieciešams, lai uzņēmums vai viss sektors nodrošinātu sava biznesa izaugsmi turpmāk. Lobija darbs prasa zināmu tehnoloģiju pielietojumu, un veiksmīga lobiju kampaņa bieži vien ir atkarīga no racionālas plānošanas, pielāgošanās un tehnoloģiju izmantošanas. Lai uzņēmumi un institūcijas sasniegtu savus mērķus, ir nepieciešams rūpīgi apsvērt dažādus faktorus, sākot ar procedūrām un beidzot ar sabiedrības grupu un ekspertu viedokļiem.
Lobija darbs prasa zināmu tehnoloģiju pielietojumu
Ja mēs veiksmīgāk pielietojam tehnoloģijas, tad tā ir jau viena daļa no panākumiem. Tāpēc gan uzņēmumiem, gan citām institūcijām ir jēga pievērst uzmanību tam, cik labi lobija kampaņa tiek plānota un strukturēta.
Lai arī šķiet, ka lobiju kampaņas ir relatīvi vienkāršas, piemēram, aiziet uz ministriju, uzrakstīt vēstuli Ministru prezidentam, ar domu, ka gan jau tad viņš zinās, ko darīt, diemžēl šādi ieteikumi diez vai iztur kritiku! Lēmumu pieņemšana ir sarežģītāks process, tāpēc lobiju kampaņas ir jāplāno, cenšoties pielāgot un izmantot tehnoloģiju iespējas.
Lobija kampaņu pamatā ir plānošana, pielāgošanās un tehnoloģiju pielietojums
Pirmkārt, ir jāskatās uz procedūrām, jo valstī lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar procedūrām, tās ir vai nu valdības, vai parlamentā pastāvošās procedūras. Pie kam procedūras pieļauj zināmu “manevrēšanu”, un vienmēr ir iesakāms apskatīt, cik lielā mērā ar pieļaujamām “viltībām” var izmantot procedūras savā labā.
Otrkārt, ir jāatceras, ka likumi nepastāv vakuumā, mēs esam ES dalībvalsts, ir Eiropas Savienības likumdošana, kura spēlē ļoti lielu lomu arī Latvijas likumdošanā. Līdz ar to ignorēt un neņemt vērā Eiropas Savienības likumdošanu ir nenopietni un neprofesionāli. Gluži otrādi, ES likumdošana ir jāizmanto kā atbalstošs konteksts.
Trešais, jautājums, vai patiesi mums ir izveidota racionālā argumentācija? Kāpēc tagad mūsu intereses būtu jāņem vērā? Pamatojumam ir jābūt pietiekami skaidram, gribētos teikt – racionāli sagatavotam. Ļoti bieži dažādās institūcijās, sapulcēs ikviens ir dzirdējis, cik slikti reizēm cilvēki prezentē savu viedokli un savas intereses. Vairumā gadījumu slikti, nepārdomājot un nenoslīpējot savu ideju, kas, protams, var sagraut ieguldīto darbu, tāpēc racionāls pamatojums ir ļoti svarīgs.
Ceturtkārt, mums ir jādomā par prezentācijas veidu. Ja mums mūsu intereses šķiet centrālās, tas taču tas nenozīmē, ka amatpersonām, kas sēž galda otrā pusē, tās “automātiski” šķitīs tik pat prioritāras. Viņiem uz galda ir simts citu prioritāšu, kas visas ir vienlīdz svarīgas. Ņemsim šo vienkāršo patiesību vērā un tiksim uz priekšu.
Piektkārt, komunikācijas manieres. Mums pretī sēž dzīvi cilvēki, nevis roboti, viņiem ir noteikts darba laiks, viņiem ir daudz citu pienākumu, viņiem pietiek citu darbu un problēmu, kur mūsu izveidotais jautājums/problēma var nebūt centrālā. Amatpersonas uzklausa, iespējams, arī ņem vērā mūsu intereses, bet mēs nedrīkstam pārvērtēt vai nenovērtēt, ka amatpersonai galda otrā pusē ir arī vēl citas desmit, piecdesmit citas problēmas.
Sestkārt, mums ir jādomā par to, cik lielā mērā izmantot arī atsevišķu sabiedrības grupu vai ekspertu viedokļus. Vienmēr ieteicams izvērtēt nevalstisko organizāciju, neatkarīgo ekspertu vai īpašu sabiedrības grupu iesaisti, jo tas parāda, ka mūsu intereses kalpo plašākām grupām, nevis šauram lokam, ka ir citas sabiedrības grupas, kuras iegūst.
Salāgojot šos un vēl dažus citus elementus, uzliekot viņus uz laika ass, mēs iegūsim noteiktu interešu virzības plānu. Tad, kad mēs sākam realizēt šo plānu, mums katru nedēļu vai biežāk ir jāskatās, kādas vēl nepieciešamās izmaiņas ieviest. Izmaiņas noteikti būs jāievieš, ņemot vērā iegūtās atziņas no interešu virzības plāna izpildes. Tādējādi mēs savas intereses virzīsim, ievērojot saprotamu un loģisku tehnoloģiju. Tas būs produktīvāk un konstruktīvāk nekā vienkārši piezvanīt vai uzrakstīt vēstuli kādai amatpersonai.
Ko dod lobiju kampaņas?
Parastais bieži sastopamais viedoklis, ko cilvēki ātrumā izsaka – jūs pārstāvat un virziet tikai savas intereses, tikai jūs esat ieguvēji. Tā nav pilna taisnība! Ieguvumi ir vairāki.
Ja mūsu virzītās intereses nāk par labu kādām sabiedrības grupām, ieguvēji ir arī viņi, arī tie, kas ir ārpus šaurās grupas.
Otrkārt, ja lobija kampaņa plus mīnus ir kvalificēti sagatavota, tad argumentācija labi noder tiem, kas pieņem lēmumus. Lēmumu pieņēmēji arī nav roboti, viņi ir dzīvi cilvēki, kuriem vajadzīga kvalitatīvi sagatavota argumentācija tajos brīžos, kad jāpieņem lēmums.
Kam ir vajadzīgas lobiju kampaņas, cik ilgā tās laikā īstenojas?
Lobiju kampaņas ikdienā realizē gan individuāli uzņēmumi, gan uzņēmumu asociācijas, gan nevalstiskās organizācijas. Lielākas vai mazākas lobija kampaņas realizē pašas ministrijas attiecībā uz savu valdību, kurās viņas pašas atrodas. Lobiju kampaņas realizē arī partijas, partiju pārstāvji, respektīvi ļoti daudzi iesaistītie – mediji, kas arī ir uzņēmumi.
Ja ministrijas vēlas iegūt sev papildus budžetu nākošā gada valsts budžeta līgumā, tad viņām ir jāveido labāka, sliktāka, ilgāka, īsāka lobija kampaņa savu interešu vārdā. Attiecībā uz neskaitāmiem likumiem, likumu grozījumiem, kurus viena ministrija virza, citām ministrijām par to ir atšķirīgs viedoklis. Ko šī ministrija dara? – virza savas intereses, savu likumprojektu. Jā, varbūt kopā ar iesaistītajiem uzņēmumiem un tamlīdzīgi. Organizētāk vai mazāk organizētāk – par to var strīdēties, bet tā notiek. Tas pats attiecās uz politiskajām partijām, viņas Saeimā aģitē par savu viedokli, viņas virza savas intereses. Dara to profesionāli vai mazāk profesionāli. Tas pats attiecās uz nevalstiskajām organizācijām. Ir NVO, kas ir ļoti jaudīgas jau gadu gadiem, kas strādā un ir jau piesaistījušas dažāda veida finansējumu un spēj savas intereses virzīt, darot to atkal labāk vai ne tik labi. Tas pats attiecās uz uzņēmumiem, uzņēmumu grupām un sektoru asociācijām.
Lobija darbs notiek ikdienā, jautājums – cik labi tas ir sagatavots un organizēts.
Comments