"Latvijā vairāk nekā 60% cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, pie kurām izvietot elektrotransporta uzlādes punktus būs liels izaicinājums. Lai veicinātu daudz straujāku elektroauto lietošanu un uzlādes infrastruktūras ieviešanu, būs vajadzīga dažādu uzņēmumu un pašvaldību laba sadarbība. Patlaban elektroauto īpatsvars Latvijā ir niecīgs, tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības izvirzītos mērķus, nepieciešama daudz straujāka izaugsme. Lai to veicinātu, vajadzīga regulāra rīcības un viedokļu saskaņošana," seminārā akcentēja Latvijas klimata neitralitātes klastera 2050 dibinātājs Armands Gūtmanis.
Palielinoties elektrotransporta daudzumam un attīstoties uzlādes tīklam, ļoti svarīgs uzdevums būs lietotāju paradumu maiņa, akcentēja ražošanas uzņēmuma "Schneider Electric" produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Gatis Arājums: "Latvijā ir ļoti daudz ātro uzlādes tīklu, bet prakse rāda, ka lietotāji visbiežāk uzlādē automašīnu tur, kur tā stāv visilgāk,- mājās, darba vietā, pie lielveikala. Tāpat ļoti svarīgi ir iedzīvotājus izglītot par to, kādas uzlādes iekārtas ir piemērotas lietošanai mājās. Būtisks jautājums būs, piemēram, kā uzskaiti par transportlīdzekļa uzlādēšanu veikt daudzdzīvokļu mājā katram iedzīvotājam vai ciemiņam."
"Schneider Electric" daļu uzlādes iekārtu ražo Rīgā, bet uzņēmuma mērķis ir nodrošināt, lai visas iekārtas no 2024.gada ražotu un testētu Latvijas galvaspilsētā, tāpēc patlaban notiek rūpnīcas paplašināšana, informēja uzņēmuma pārstāvis.
Uzlādes tīkla uzturētāja "Eleport Latvia" vadītājs Kārlis Mendziņš seminārā skaidroja, ka uzņēmums saskaras ar četriem lieliem izaicinājumiem. Tie ir pieslēgumu izveidošana, uzlādes infrastruktūras novietojums, uzlādes risinājums un sabiedrības izpratne.
"Lai arī kopumā Latvijā jaudas pietiek, valstī ir atsevišķi punkti, kur ir grūtības ar pieslēguma izveidošanu, piemēram, plānojot uzlādes vietas ārpus pilsētas. Izvēloties uzlādes punkta novietojumu, ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori, piemēram, lielveikalu stāvvietās tie ir attālums no ieejas, stāvlaukuma plānojums, stāvvietu platums. Savukārt domājot par uzlādes risinājumu, ir jāņem vērā potenciālo lietotāju vēlmes un paradumi. Būtiski ir nodrošināt ērtus norēķinus, tāpēc tuvākajā laikā uzņēmums plāno nodrošināt iespēju norēķināties arī ar maksājumu kartēm. Lai kliedētu sabiedrībā valdošos mītus un šaubas par elektrotransporta uzlādi, mēs lielu uzmanību pievēršam izglītošanai," norādīja uzņēmuma vadītājs.
Runājot par iespēju reaģēt uz strauju pieprasījuma palielināšanos, Klimata un enerģētikas ministrijas enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis pauda pārliecību, ka Latvijas energosistēma ir gatava elektrotransporta radītā patēriņa pieaugumam. Viņš skaidroja, ka vēsturiski Latvijas elektroenerģijas tīkli spēj nodrošināt patēriņu ap 10 teravatstundām gadā, bet šobrīd gada patēriņš ir nostabilizējies pie 7,3 teravastundām. Faktiskā tīkla slodze ir krietni zem nominālajiem rādītājiem, ko tas var sasniegt, tādēļ pieprasījuma nodrošināšanai pietiekama ir esošā infrastruktūra. Savukārt elektroautotransporta lietošanas pieaugums nav tik straujš, lai infrastruktūra nespētu tikt līdzi.
Pieaugot elektrotransporta izmantošanai, pašvaldībām ir jārisina jautājums par publisku uzlādes vietu nodrošināšanu. Rīgas domes Pilsētas attīstītības departamenta galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jautājumos Jānis Andiņš informēja, ka tuvojas noslēgumam Rīgas pilsētas elektrotransporta uzlādes tīkla koncepcijas izstrāde. Ņemot vērā prognozes par elektrotransporta daudzumu, līdz 2030.gadam pilsētai ir mērķis nodrošināt 3 400, bet līdz 2035.gadam - 10 800 publiskos uzlādes punktus.
"15% no visa uzlādes vietu apjoma pašvaldība plāno attīstīt ielu telpā, pārējo - laukumos, piemēram, pie tirdzniecības centriem, stāvvietās. Uzlādes punkti atradīsies gan pilsētas centrā, gan apkaimēs, bet Vecrīgā publiskās uzlādes vietas nav plānots nodrošināt. Kopumā pilsētas centrā būs mazāk, bet ārpus centra - vairāk uzlādes vietu," skaidroja Rīgas domes pārstāvis.
Ir vairāki scenāriji publiskās uzlādes infrastrūktūras attīstībai Rīgā. Viens no tiem - pašvaldība rīko atklātu nomas konkursu par iespēju noteiktās vietās ierīkot uzlādes vietas, otrs - pašvaldība attīsta savu uzlādes tīklu, taču šim scenārijam ir virkne trūkumu. Savukārt, lai veicinātu publisko uzlādes punktu attīstību uz privātas zemes, tiek domāts par iespēju īpašniekiem samazināt zemes nodokli vai subsidēt lēnās uzlādes punktu ierīkošanu, norādīja Jānis Andiņš.
AS "Sadales tīkls" projektu vadītājs Lauris Andžāns informēja, ka uzņēmums realizē projektu elektroauto uzlādes pieslēgumu izveidošanai, kurā var piedalīties pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi. Kopējais finansējums ir 5 miljoni eiro, kas pieejami no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma. Projekts aptver visu valsts teritoriju un tā mērķis ir ierīkot vairāk nekā 2000 pieslēgumu punktus elektrisko transportlīdzekļu uzlādei. "Sadales tīkli" veic pieslēguma vietas projektēšanu un izbūvi, savukārt projekta dalībniekam ir jānodrošina uzlādes infrastruktūras izbūve sadarbojoties ar šī pakalpojuma sniedzējiem.
Runājot par finansējuma saņemšanas iespējām, SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā Viktors Toropovs akcentēja, ka bankas arvien lielāku uzmanību pievērš uzņēmumu pārejai uz klimatam labvēlīgāku darbības modeli. Bankas pārstāvis atzina, ka Latvijā pietrūkst motivējošas normatīvās vides, kas veicinātu uzņēmumu kļūšanu zaļākiem.
"Finanšu nozares asociācija gada otrajā pusē iepazīstinās ar jautājumiem, kurus bankas uzdos uzņēmumiem, lai izvērtētu to ilgtspēju pēc vides, sociālajiem un pārvaldības jeb ESG kritērijiem. Jebkuram uzņēmumam, kurš uzlabos savu ietekmi uz vidi, piemēram, pirks elektroauto vai uzstādīs pie savas ēkas elektrotransporta uzlādes punktu, parādās ļoti konkrēti fakti, ko tas var likt galdā. Atbilžu neesamība uz šiem jautājumiem klientu pusē varētu apgrūtināt finansējuma saņemšanu bankās. Tā ir vispārēja tendence banku nozarē," skaidroja SEB bankas speciālists.
Statistika liecina, ka Latvijā šobrīd ir ap 4500 elektroautomobiļi no kopumā vairāk nekā 700 000. Saskaņā ar Latvijas Auto asociācijas prognozi, 2030.gadā Latvijā būs ap 60 000 elektroauto.
Semināru "Elektrisko transportlīdzekļu integrācija elektrotīklos un ēkās" rīkoja Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050 un Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija. Šis bija ceturtais pasākums diskusiju ciklā "Vairāk atjaunojamo energoresursu, mazāk emisiju!".
Comments